Nezināmais par zināmo – holesterīns

Ikviens no mums ir dzirdējis dažādas replikas un apgalvojumus par holesterīnu un tā ietekmi uz cilvēka veselību. Bieži vien ieraugot pārtikas produktus, kuri lieliem burtiem apdrukāti ar uzrakstu “nesatur holesterīnu” izraisa cilvēkā pozitīvas asociācijas un dod nešaubīgu pārliecību par to, ka šis produkts nudien ir īsti veselīga izvēle. Taču viss nav tik viennozīmīgi!

Patiesībā holesterīns ir nepieciešams organisma pareizai funkcionēšanai, tas ir gan mūsu pārtikā, gan veidojas biosintēzes rezultātā mūsu pašu organismā. Holesterīns ieņem centrālo lomu daudzos organisma procesos, tai skaitā, D3 vitamīna sintēzē un ietekmē tādus hormonus kā kortizols, progesterons, estrogens un testosterons. Lai cilvēka smadzenes spētu pareizi funkcionēt un organisms tiktu nodrošināts ar veiksmīgu imūnsistēmas darbību, holesterīnam ir būtiska nozīme. Zinātniski to dēvē par lipoproteīnu – tas nozīmē, ka tas sastāv no lipīdiem (taukiem) un proteīniem (olbaltumvielām). Olbaltumvielas veido it kā „groziņu”, kurā tiek uzkrāti tauki un tādā veidā tiek pārnesti asinsritē.

Pastāv divu veidu holesterīns: ZBL (sliktais) un ABL (labais). Tie atšķiras ar savu sastāvu, tāpēc tiem ir atšķirīga ietekme uz mūsu organismu. ZBL kā nepaklausīgs „blēņdaris” var palielināt aterosklerozes, infarkta un trombu risku, savukārt ABL, kā „saprātīgais brālis” pieskata, lai ZBL nesastrādā pārāk lielas „blēņas” un samazina tā koncentrāciju. Šie „groziņi ar taukiem” veidojas galvenokārt aknās, jo īpaši no piesātinātajām taukskābēm, kas atrodas gaļā, sviestā, treknā maizē, sāļās un saldās uzkodās, tieši šis mūsu pašu ražotais holesterīns ir tas, kas apdraud mūsu sirds un asinsvadu veselību. Lai to ierobežotu, ir jāierobežo izejvielas, no kurām tas veidojas.

Holesterīns pārtikā

Pārtikā esošais holesterīns – pēc jaunāko pētījumu datiem – tikai salīdzinoši nedaudz ietekmē holesterīna koncentrāciju asinīs. Holesterīns, kuru uzņemam, iesaistās hormonu, šūnu membrānu, kā arī D vitamīna ražošanā. Protams, ir arī izņēmumi – cilvēkiem, kuri ir īpaši jūtīgi pret holesterīnu, būtu jāizvairās no tā arī pārtikā. Produkts, kura slava īpaši cietusi holesterīna dēļ, ir olas. Ilgu laiku speciālisti aicināja izvairīties no olām, īpaši to dzeltenuma, jo tas satur lielu daudzumu holesterīna, taču kā šodien zināms – nevajadzīgi!

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, cilvēks var lietot 6-10 olas nedēļā. Olās, bez holesterīna, atradīsim veselu gammu vitamīnu, minerālvielas, neaizstājamās taukskābes un lecitīnu, kas paaugstinās labā (ABL) holesterīna līmeni un samazinās sliktā (ZBL) holesterīna līmeni. Olas ir īpašs produkts, jo citi holesterīnu saturošie produkti, tādi kā: aknas, desas, salami, sieri, nesatur visus labvēlīgos elementus, tieši otrādi – tie ir piesātināto taukskābju avots, no kā arī mūsu aknas izstrādā holesterīnu.

Pārāk augsts holesterīns?

Daudzi no mums veic kopējā holesterīna analīzes, kuram būtu jābūt zem 5 mmol/L. Kas slēpjas zem šī skaitļa? Tā ir abu holesterīna tipu gan ABL, gan ZBL summa. Ja ZBL holesterīna optimālais līmenis ir noteikts ka „ne vairāk kā 3 mmo/L”, tad ABL norma ir „ne mazāk kā 1.2 mmol/L”. Lai labāk ilustrētu kopējā holesterīna analīžu problemātiku, salīdzināsim divus pacientus – abiem kopējā holesterīna līmenis ir 4.9 mmol/L. Pacientam A: ABL = 1.6 mmol/L un ZBL 3.3 mmol/L, bet pacientam B: ABL = 1 mmol/L un ZBL 3.9 mmol/L. Abiem pacientiem kopējā holesterīna līmenis ir normas robežās, tomēr, A pacienta gadījumā ABL holesterīna līmenis ir augsts, kas liecina par pareizu dzīvesveidu un augstu sirds veselības aizsardzību. Savukārt pacientam B, neskatoties uz to, ka kopējais holesterīna līmenis nepārsniedz normu, būtu kardināli jāmaina savi ēšanas paradumi, jo zems ABL un paaugstināts ZBL ir vissliktākā iespējamā kombinācija, kas liecina par augstu sirds asinsvadu slimību risku.

Kas pacientam B ar augstu ZBL būtu jādara? Pirmkārt:

• mainīt lietoto tauku proporciju, bez dzīvnieku izcelsmes (piesātināto) taukiem uzturā iekļaut arī augu taukus (rapšu eļļa, olīveļļa u.c.),
• desu un cūkgaļu mainīt uz vistas gaļu un zivīm,
• čipšus un frī kartupeļus mainīt uz riekstiem un pilngraudu maizi.
• neaizstājama ir arī atbilstoša fiziskā aktivitāte!

Lielbritānijas zinātnieku pētījumi uzrādījuši, ka cilvēkiem, kuriem bez augsta holesterīna ir arī liels ķermeņa svars, var to efektīvi samazināt, zaudējot pāris kilogramus, samazinot uzņemto kaloriju daudzumu, turklāt īpaši pat nemainot tauku daudzumu.

Zinātnieki ir vienisprātis – pats holesterīna līmenis pārtikā nav problēmas būtība, daudz lielāka ietekme ir kaloriju daudzumam, kā arī lietoto tauku veidam, nevis daudzumam.