Veselīgi nenozīmē bez taukvielām

Daudzi no mums uzsākot diētu izslēdz no uztura visas iespējamās gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes taukvielas. Produktus nomainām uz tiem, uz kuriem norādīts „fat free” vai 0%, cītīgi skaitām kalorijas un ļoti uzmanīgi lasām etiķetes, izvairoties no mūsu ienaidnieka – taukiem. Tomēr, vai uzturs bez taukvielām ir pareizā izvēle?

Vai „light” tiešām palīdz notievēt?

Veikalu plaukti lūzt no tāda tipa produktiem. Šodien gandrīz katru produktu var nopirkt „light” versijā. Reklāma mums stāsta, ka šī tipa produkti palīdzēs mums ātri vien tikt vaļā no liekajiem kilogramiem. Vai tiešām tā ir taisnība? Diemžēl nē! Ir pieradīts, ka produkti ar samazinātu dzīvnieku un augu tauku daudzumu, var nodarīt vairāk slikta nekā laba. „Light” produkti ir tie, kuru enerģētiskajai (kcal) vērtībai ir jābūt samazinātai vismaz par 30% salīdzinajumā ar oriģinālo produktu. Ražotāji visbiežāk atsakās no taukvielām, jo 1 gramā taukvielu ir 9 kalorijas, tāpēc tik bieži varam sastapties ar nosaukumu  „fat free” – kā brīvs no taukiem. Tikai nedaudzi zina, ka pārāk bieža „light” produktu izvēle nebūt nav mums veselīga un ar notievēšanu tai ir maz kopīgā.

Ko dara taukvielas, bet ko nedara „light”produkti?

Ražošana: Taukvielas ir nepieciešamas, lai mūsu organisms varētu pilnvērtīgi funkcionēt. Tauki ir vērtīga uzturviela, kas spēlē būtisku lomu organisma vielmaiņā. Taukvielu rezerves pasargā iekšējos orgānus, bet daži taukskābju veidi (jo īpaši holesterīns) piedalās hormonu ražošanā.

Mitrināšana: Nākamā svarīgā loma, ko pilda taukvielas ir ādas membrānas veidošana, nodrošinot tai atbilstošu mitrināšanu. Taukvielas to nodrošina gan iekšēji, gan ārēji. Organisma iekšienē taukvielas ir šūnu membrānā, tāda veidā nodrošinot elastīgumu un saudzējot šūnas pret ūdens zudumu. No ārpuses tās veido tā saukto hidrolipīdu mantiju, tātad ādas aizsargslāni, kura galvenais uzdevums ir sargāt no dehidratācijas. Aizsardzība: Taukvielas aizsargā sirdi, pateicoties atbilstošai holesterīna koncentrācijai un proporcijām. Neskatoties uz to, ka daudziem no mums holesterīns joprojām saistās ar kaut ko sliktu un „treknu”, ir tomēr arī „labais” holesterīns – ABL un tieši tas aizsargā mūsu sirdi. Tieši pateicoties omega -3 un 6 – polinepiesātinātajām taukskābēm, būtiski samazinās trombocītu agregācija – asins plātnīšu salipšana, tādā veidā holesterīns nevar pielipt pie asinsvadu sieniņām, neļaujot attīstīties aterosklerotiskām izmaiņām. Pie šo taukskābju labajām īpašībām jāpieskaita kopējā holesterīna līmeņa, kā arī tā sauktā „sliktā” – ZBL holesterīna līmeņa samazināšana. Tāpēc ieteicams lietot rapšu eļļu, olīvelļu un treknas zivis: lasi, skumbriju, paltusu, siļķi.

Uzsūkšanās: Veselīgs uzturs ir tāds, kurā ir atbilstoša makroelementu bilance un tā ir bagāta ar minerālvielām un vitamīniem, kuri nepieciešami pareizam vielmaiņas procesam cilvēka organismā. Pateicoties taukvielām, mūsu organisms labāk uzsūks vitamīnus, ko satur šie produkti, tādus kā: A, D, E, K.

Tie ir ļoti nozīmīgi mūsu veselībai, jo:

A Vitamīns nodrošina redzei svarīgas funkcijas. Ievērojamā šī vitamīna trūkuma gadījumā, draud tā sauktais „vistas aklums” jeb hemeralopija, kā arī ādas sausums. Liels šī vitamīna trūkums bērniem var izraisīt augšanas traucējumus.

D Vitamīns ir ļoti nozīmīgs, jo regulē kalcija līmeni organismā un piedalās kaulu veidošanā. D vitamīna nepietiekamība bērniem  var izraisīt rahītu, bet pieaugušajiem osteoporozi. Turklāt D vitamīns stiprina mūsu imunitāti un aizsargā asinsrites sistēmu. Tiek saukts par saules vitamīnu, jo dabiski veidojas cilvēka ādā saules staru iedarbībā un rūpējas par mūsu pašsajūtu.

E Vitamīns tiek saukts par jaunības vitamīnu. Ir atbildīgs par reproduktīvo orgānu funkcionēšanu – cīnās ar brīvajiem radikāļiem, kas veicina ādas novecošanu, kā arī mazina ādas iekaisumus.

K Vitamīns ir atbildīgs par asins recēšanu, kā arī piedalās kaulu veidošanas procesā. Turklat K vitamīnam piemīt arī antibakteriālas,  pretsēnīšu, pretsāpju un pretiekaisuma īpašības.

Mazināšana: Omega 3 taukskābēm un mononepiesātinātajām taukskābēm, atšķirībā no citām, īpaši piesātinātajām taukskābēm, piemīt pretiekaisuma īpašības. Tās mazina reimatoīdā artrīta simptomus. Turklāt palīdz mazināt iekaisumus. Tāpēc mūsu uzturam, arī diētas laikā, ir jābūt bagātam ar taukvielām: augu eļļām, tādām kā linsēklu, auksti spiesta olīveļļa, sezama eļļa, arī zivīm un jūras veltēm. Uzturu būtu noderīgi papildināt arī ar tādiem produktiem kā sēklas – ķirbju, saulespuķu,  un rieksti – mandeles valrieksti u.c.

Labie tauki nav slikti

Rodas jautājums, kādas taukvielas lietot, lai saglabātu veselību, labu figūru un labu pašsajūtu? Lai pilnvērtīgi lietotu labos taukus, uzturs ir jāveido uz nepiesātināto taukskābju bāzes (augu tauki: tos atradīsim augu eļļās un produktos, kas no tām ražoti), jo tās ir visaugstvērtīgākās. Savukārt, ierobežot būtu ieteicams piesātināto taukskābju lietošanu uzturā (tās atrodas dzīvnieku izcelsmes produktos: gaļā, sviestā, speķī, krējumā, cietajos, puscietajos un pelējuma sieros, mērcēs, „fast food” tipa ēdienos, kā arī dažās šokolādēs un saldumos!). Starp nepiesātinātajām taukskābēm izceļam polinepiesātinātās un mononepiesātinātās taukskābes. Tās pirmās atrodamas galvenokārt zivīs un jūras veltēs, kā arī dažās augu eļļās: linsēklu un rapšu. Savukārt mononepiesātinātās taukskābes atradīsim galvenokart olīvelļā, rapšu eļļā, avokado, kā arī riekstos. Tomēr arī veselīgo tauku lietošana uzturā ir jākontrolē, jo jāatceras, ka 1 grams tauku tās ir 9 kalorijas!

Pieauguša cilvēka uzturā taukvielām būtu jāsastāda apmēram 30% no dienas enerģijas devas, no kuriem dzīvnieku izcelsmes tauki – ne vairāk kā 10%, augu taukiem būtu jānodrošina pārējā dienas enerģijas deva.