Taukvielas ir galvenā enerģijas deva, kas tiek piegādāta ar uzturu, veicina taukos šķīstošo elementu, tādu kā A, D, E un K vitamīnu uzsūkšanos. Visu uztura taukvielu pamatsastāvdaļa ir piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes.

Vairums Eiropas uztura ieteikumu tomēr runā par taukvielu ierobežošanu līdz 25-35% no kopējās dienas enerģijas devas. Taukvielas uzturā tā ir enerģijas deva. Viens grams taukvielu tās ir pat 9 kalorijas, tāpēc, ja bieži pārsniedzam nepieciešamo taukvielu dienas devu, organisms pārpalikumu sāk uzkrāt liekā tauku slāņa formā.

Transtaukskābes tiek uzskatītas par viskaitīgāko cilvēka veselībai taukskābju tipu. Ko vērts zināt par transtaukskābēm?

Šodien ražotais margarīns var lepoties ar augsto kvalitāti. To apstiprina neatkarīgi pētījumi un dietologu rekomendācijas, kuri akcentē, ka piesātināto taukskābju nomaiņa ikdienas diētā pret nepiesātinātām taukskābēm, jo īpaši polinepiesātinātām no omega6 un omega3 grupas, dod viennozīmīgi pozitīvu rezultātu.

Jau vairākus gadus novērotā „fit” mode, ir izraisījusi tendenci, ka aizvien pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri pievērš lielāku uzmanību ikdienas uzturam. Ar savu nostāju rūpēties par sevi viņi labprāt dalās internetā, taču šeit var saskarties ar daudziem mītiem, kurus patērētāji izplata, neskatoties uz ekspertu rekomendācijām.

Atbilde uz jautājumu: „Sviests vai margarīns – ko smērēt uz maizes?” nevar būt viennozīmīga. Diskusija par to ilgst jau no 1927. gada, tātad jau no Margarīna Savienības pirmsākumiem.

Cilvēka organisms ir spējīgs ražot visas vielmaiņai nepieciešamās taukskābes izņemot divas: linolskābi (LA) no omega-6 grupas un alfa-linolēnskābi (ALA) no omega-3 grupas (omega 3 taukskābes). Tās ir neaizstājams cilvēka organisma uztura elements, tāpēc ir nepieciešams tās uzņemt ar pārtiku, bet nedrīkstam aizmirst par pareizām to proporcijām. Ko vēl nepieciešams zināt?

Daudzi no mums uzsākot diētu izslēdz no uztura visas iespējamās gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes taukvielas. Produktus nomainām uz tiem, uz kuriem norādīts „fat free” vai 0%, cītīgi skaitām kalorijas un ļoti uzmanīgi lasām etiķetes, izvairoties no mūsu ienaidnieka – taukiem. Tomēr, vai uzturs bez taukvielām ir pareizā izvēle?

Šodien, kad veikalu plaukti ar eļļām un ledusskapji ar sviestiem un margarīniem var kopā aizņemt pat vairākus metrus, vērts atcerēties svarīgu informāciju par mūsu virtuvē sastopamajām taukvielām un to sastāvu. Bez tradicionālajām saulespuķu, olīvu un rapšu eļļām, ir pieejamas arī vīnogu kauliņu eļļa, sojas un kukurūzas eļļa.

Ikviens no mums ir dzirdējis dažādas replikas un apgalvojumus par holesterīnu un tā ietekmi uz cilvēka veselību. Bieži vien ieraugot pārtikas produktus, kuri lieliem burtiem apdrukāti ar uzrakstu “nesatur holesterīnu” izraisa cilvēkā pozitīvas asociācijas un dod nešaubīgu pārliecību par to, ka šis produkts nudien ir īsti veselīga izvēle. Taču viss nav tik viennozīmīgi!

Cilvēka organisms nespēj patstāvīgi ražot neaizstājamās taukskābes, tāpēc cilvēkam tās ir jāuzņem kopā ar uzturu. Gan pārāk mazai, gan pārāk lielai taukvielu devai ir nelabvēlīga ietekme uz cilvēka organismu.

Uzsākt diētu? Tas nozīmē noteikti izvairīties no produktiem, kas satur taukus! Šādus un līdzīgus apgalvojumus nākas dzirdēt visai bieži. Apzināta izvairīšanās no taukvielām ir izveidojies stereotips, kas bieži vien dzirdams no entuziastiem, kas nolēmuši uzsākt ceļu pretī veselīgākam dzīvesveidam un slaidākam ķermenim.